Gurums, kišmišs un kašķi apkārt (pēc nedēļas šī droši vien kārtējoreiz kļūs par manu ikdienu, URĀ!), gribas kārtīgi pagulēt. Rīt jābūt as fresh as a cucumber un pie Cirka.
Tam vēl klāt arī nevēlēšanās, lai mani ienīst. Vēlēšanās noskaidrot par izvākšanās datumu. Daudz citu vēlēšanos arī.
Bet, nu, es tomēr esmu cilvēks vulgaris, parasti neskrienu mērķiem virsū ar triecienu (daru tā īslaicīgi un pārejoši), ļauju dzīves upei mani nest un brīžiem atsist pret krastiem, brīžiem maigi ieaijāt mazās, murrājošās krācītēs.
Tikvien tas, ka jūtu, ka to murrājošo krācīšu daudzums tuvākajā nākotnē saruks. Žēl. Bija forši.

Un migla! Migla priekšā manai sejai!