Jo
---
Dobjiem
dobjiem auļiem
saule dzen tuksnešu zirgus
mūsu klusajos ūdeņos

Leknā
leknā piekrastes zāle
saaug ar mūļu mugurām
kā dieviņš ar saviem māliem

Un tūkstoš rīklēs salietās slāpes
pārvērš upes vairs tikai vārdos -
san kuslas, tramīgas meldru ēnas
gultnēs auklējot mītu dienas

---
mums iedeva pa klaipam maizes
un teica - sapņosiet aiz pilsētas

Te tā nāk
aizpilsēta
pirmie akmeņi guldz pret skrituļiem
kā dzīvelīgi asni

-Klau, Viktoriān
vai tev kas nāk prātā?
-Grūti sapņot
aiznaglotā dīzelī
un faktiski jau arī nav par ko
-Nu ja - bet mīļotā?
-Nav man mīļotās
-Nu bet kaut kas skaists?
-Nav man skaista
-Bet kā tad tu dzīvo?
Kā tā
Viktoriān?
-Ēē, ko nu par to!
Skaties, kāda debess
Labāk palūko, kādi guļbaļķu mākoņi!
patiesībā jau tāds pats pīslis
bet re
aizrok tevi vēl dzīvam esot
savā kurlajā serdenī

patiesībā jau tāds pats pīslis
bet, ak
ko nu par to


---
Uzrakstīt par to
kā tevis nav

tukšs gurnauts vakara krēslā

pastiepusies uz pirkstgaliem
laboju laikrāža bultiņas
____________turp atpakaļ
____________turp atpakaļ

kāds pašauj izkapti
pāri galvai
_____ū - jā
satrūkusies
atskārstu sevi tramdām zāli
stumdām stundām
negausi vīterojam
______kam tēju?
______kam cukuru?

______kam tēju?
______kam cukuru?


---
un te nu tavs āreče lietus
gāž kā no spaiņa uz spaini
sastūķēts zilonis nīlzirgs
un žirafe kopus
krītus klupšus
lietus zvērstāviem
lietus pasaulēm
lietus avarējušām
aeroplānu māšīnītēm
visa ienākusies plantācija
visi īstie un klusie draņķi
met apli pēc apļa
uz iekšu uz āru
visu visiem
par visu par visiem
vietā un nevietā
vārdiem un nevār(dien/tiem

---
Mīļā, pasaki vārdiņu
pasaki divus
runā divtik, ka nejaudājas
aizsit ciet visas rūmes
aizklapē gaiteņus
aiznaglot pagrabstāvus
norauc kāpnes uz bēniņiem
paslēp zem spilvendrānas

Pasaki vaŗdiņu
pieliecies tuvāk
pārliecies pāri
izpleties pāri kā debesskrāpis
sasedz
apsedz manas
ilgas un skumjas
dziedi
dzieid
dziedini mani


---
Sirds kā mīla maza austiņa -
iečuksti tajā
iečuksti, ka visas sāpes
ir tikai aizokeāna vēji
un nav vērts meklēt patvērumu -
mūs lemts atrast
mūs lemts nedaudz par ciešu
saķert aiz skausta
un paraut no zemes

iečuksti -
kā tai labpatīk
klausīties vārdu klajā
un izklaidus stūrēt
tālāk sapņainā okeānā


---
Pulkvedi
vai jūs jau aizrakstījāt
uz mājām?

Pulkvedi
jūsu sirdi
nepriecē pavasaris?

Jā, es saprotu, pulkvedi
skumjas nav joka
lieta
Taču ticien man, pulkvedi
mēs tās esam izcīnījuši
godam