bā, besī, cik ļoti vājš un skumjš esmu latviešu grāmatās, es no visa amerikāņu raibuma kaut ko vairāk saprotu, nekā no vietējiem, un...

daļēji tas ir tāpēc, ka gribot negribot nākas visus censoņus skatīt vaigā, dzirdēt un ievietot kaut kādās kategorijās (tas notiek automātiski), un tad ir jālasa vairākas reizes, līdz var kaut vai minimāli atbrīvoties no priekšstata par cilvēku pretstatā priekšstatam par tekstu.

daļēji tas ir tāpēc, ka daudz tekstu pārstāv man svešas vērtības (man vienalga par šo zemi, es te vienkārši esmu piedzimis)

īstenībā, protams, pat asinsķermenīši man runā latviski, tāpēc es mūsu mīļos uztveru saasināti, stervozi, bez distances, tādēļ kaut kā negribas kārtējo reizi nevis lasīt, bet just līdzi, šūpot galvu, mierināt un uzmundrināt, jā un vēl apvainoties, apvainoties arī, it kā skatoties kaut kādu fakin hoķi. man besī sports.


vot, vajag kā jūzerim phz - lasīt un viss. lūk, viņš iģjot k uspehu, daudz sasniegs!