Vairākas dienas nevarēju saprast, kas tad īsti notiek ar manām acīm. Visu laiku tādas nogurušas. Vienu dienu centos pastaigāt ar brillēm, bet ir jāatzīst, ka nejutos labāk - biju samērā apjukusi no tik skaidras bildes.

Bet vakar nāca apgaismība - mocis. Par cik ar to tagad man sanāk pārvietoties biežāk, nekā ar savām kājām, un protams, kādam jau ir baigais slinkums iet pēc otrās ķiveres - acis visu laiku vējā. Tāpēc kaut kad drīz man būs pašai sava ķivere un pašai sava moča jaka!