Mani sapņi pēdējā laikā ir vienkārši realitātes (ja to tā varam dēvēt) turpinājums. Un tad nu nevaru atšķirt, kas noticis pa nakti, kas pa dienu.
Kaut kā. Visa viena dzīve. Un nezinu, kura ir īsta.
Galīgi jauka mūzika, žēl, ka man pazudis vada pārveidotājs un nevarēšu tagad pa ceļam klausīties. Mjau, skumji. Apčī x2. Atā.