Pustumsā gāzesplīts degošie riņķi, smacīgas lāpas, degunā iesitas izgarojumi. Ķēpīgs pelēkums no otras puses logā ielipis. Kā man riebjas būt online! Jo es taču neesmu on-line... Un mana sirds ir atmazgāta. Kā tāds balts krekls veļaspulvera reklāmā. Traipi tiek nozīsti nost.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Viņa man dzied sestdienas rīta tukšo vientulību, šī mūzika. Un es jau te nemaz neesmu. Tikai tā pieguļu. Pat ne solidaritātes pēc. Tāpat vien. Ar laika atmazgātu sirdi.