|
[29. Nov 2012|13:40] |
Kopš esmu pievērsies skeptiskajai domāšanai un filozofijai, man nav īstas pārliecības pat par lietām, kuras liekas pareizas. Liekas, ka tādā veidā dzīve var kaut ko zaudēt. Nobody is as happy as he who dies for a false cause. |
|
|
Comments: |
Interesanti, kā 4 dažādi cilvēki atrod katrs savus atslēgvārdu, uz kuriem reaģēt :)
Nedomāju, ka tā var kaut ko zaudēt, ja uztver to kā normu, ka neko mēs īsti 100% nevaram zināt, un ka viss ir varbūtībā no 0,0...1% līdz 99,9...9%. Tas ir tikai normāli.
Nez ar cik procentu pārliecību rakstīji.
Vispār tā nav. Es ar 100% ticamību zinu, ka man sāp galva. Es to jūtu.
Kad nav pārliecības ne par ko, tad var izvēlēties, ko grib atzīt par patiesāku esam (atceroties, ka nekas nav 100% zināms). Vismaz mana filosofija. Tici kaut vai rozā vienradžiem (kuri ir neredzami, tāpēc vēl neatklāti), visa pasaule vaļā. Es tad cenšos izvēlēties lietas, kas manu dzīvi dara labāku/skaistāku/patiesāku/laimīgāku. Pārliecības trūkums par lietām dzīvei neko nezaudē. Manuprāt, gluži otrādi. (Kaut gan, ja dikti grib, var izvēlēties patiesības modeli, ka dzīve zaudē gan, visas iespējas.) imho
Nu, tā jau arī savā ziņā ir.
Problēma nav ar skepsi kā tādu, bet ar modernās Rietumu paradigmas stulbumu, kas oficiāli pieņēmis postmodernismu par defolto ideoloģisko doktrīnu. Saentisms, mat. redukcionisms, relatīvisms (attiecībā uz visu, kas nav mat. reducējams) ardly iejļaujas skepses definīcijā, īpaši ņemot vērā, ka minētie domas modusi nepieļauj nekādu skepsi attiecībā uz sevi pašu.
Postmodernisti. Postmodernisti un masoni. Yeah, right.
E? Čota neredzu sakaru. Ja tas bija kaut kāds mēģinājums sarkasmot or smth, tad mēģini vēlreiz.
From: | divi_g |
Date: | 30. Novembris 2012 - 08:48 |
---|
| | | (Link) |
|
Varbūt 1kārši "pareizs" un "patiess" nav viens un tas pats.
| |