Kad nav pārliecības ne par ko, tad var izvēlēties, ko grib atzīt par patiesāku esam (atceroties, ka nekas nav 100% zināms). Vismaz mana filosofija. Tici kaut vai rozā vienradžiem (kuri ir neredzami, tāpēc vēl neatklāti), visa pasaule vaļā. Es tad cenšos izvēlēties lietas, kas manu dzīvi dara labāku/skaistāku/patiesāku/laimīgāku. Pārliecības trūkums par lietām dzīvei neko nezaudē. Manuprāt, gluži otrādi. (Kaut gan, ja dikti grib, var izvēlēties patiesības modeli, ka dzīve zaudē gan, visas iespējas.)
imho

(Reply to this) (Thread)

Nu, tā jau arī savā ziņā ir.

(Reply to this) (Parent)