noticēšanas spēks
"Kastanis ir kaut kas mīksts un patīkams," zīmola simbolisko saturu formulē V.Olekša.

Savukārt J.Balevičam Kastanis asociējas ar tā alternatīvajām izmantošanas iespējām.
Tukšās Kastaņa pudeles bērnībā pildītas ar ūdeni un korķī urbts caurums, lai tad laistītos."
(http://www.diena.lv/lasit.php?id=281712).


Pērnsestdien, pūšot ziepju burbuļus kāzu ceremonijēšanas sadaļā, gremdējāmies atmiņās par to, ka Īstie Ziepju Burbuļi bija no "Kastaņa" un pūsti caur kokteiļsalmiņu. Vai pieneni- biški rūgti, bet neko.
Šitie jaunmodīgie jau nav nekādi burbuļi! Ja pūšot burbuļus, neesi drusku "Kastanīša" ieķēris, tas nav nekāds burbuļpūtiens bijis.

Varbūt, vajadzētu "Kastaņa burbuļu piemiņas dienu" ierīkot, kurai par godu, karogu ar sēru lenti izkarināt un visu dienu pavadīt nostaļģijā par:

a) Kastaņburbuļiem,
b) saldējuma "Vēsma" kociņiem,
c) veļas pulveriem, no kuriem vairs nešķauda,
d) Zobu pastu, kuru es saucu par Puna, bet laikam tā saucās Рила. Rila, tātad. Un garšoja pēc skujām.


Faktiski, jā. Sajutu nepieciešamību pēc sadzīves ķīmijas līdzekļu piemiņas dienas- talkas.
Tie, kuriem krietno dzimtu mājās joprojām ir Veļas pulvera Lotoss krājumi, rozā ziepes Mežrozīte, zobpasta Dzinatriņš un šapmūns Krja-Krja, kā arī, balinātājs Lilita, lūdzu, pieteikties: akurāti Rīgas pilsētā ir dzīvoklis, kurš sauktin sauc pēc talkas&viesībām.


P.S. Paldies "mīkstajam un pūkainajam" kastanim, kad nākamreiz ar basu kāju uz kastaņa trāpīšu, tad atcerēšos. Un to, ka pašiedvesmai ir milzu spēks, varam tikai apstiprināt.

P.P.S. Uz to talku, lūdzu atnesiet līdzi arī Bebri Ar BALTAJIEM zobiem.
Un Sieru no Laimīgās Govs, kura klausījās Šopēnu, Mendelsonu un Štrausu(tikai ne Bēthovena Odu priekam, kā ES himna, tā iedzītu depresijā un liekās pārdomās pat govi.)