"Pērsijs Džeksons un zibens nolaupītājs"
Skatos "Persijs Džeksons un zibens nolaupītājs", šoks par scenārista / režisora nožēlojamību. Pērsijam Džeksonam nomirst mamma, bet viņa sejā parādās tikai tādas nelielas bēdas, apmēram, kā nebūtu pieticis naudas kārotajam saldējumam. Arī tālāk - menstruāla saruna starp Kentauru un P.Dž - "Viņi domā, ka Tu esi nozadzis zibeni" P.Dž: "Klausies, es viņus zadzis neesmu". Es saprotu, ka tā ūber filma ir domāta vēl dumjākime bērniem par mani un tomēr filmas veidotāji ir paņēmuši klišeju + klišeju + klišeju, piepinuši klāt grieķu dievus, tīni, kurš izrādās Hērakla līdzinieks (pusdievs) , turklāt šis tīnis zaudē māti un tēvs viņu ir pametis jau bērnībā. Jau zinu, kas būs tālāk - šamējais vienu ieraudzīto superdūdiņu iemīlēs un viņiem būs romantisks skūpsts zem egles, vēlāk satiks tēvu, kuram OBLIGĀTI pārmetīs pamešanu bērnībā un asarainām acīm pieminēs kaut ko par māti, Persijs iemācīsies kauties un būs nerāli spēcīgs čalis ar superspējām, kuram izdosies atrast vainīgo zibeņzadzēju.
Bet es noskatīšos, joka pēc.