peec 1.maija parakstu kampanjas veestules teksts
PAR OKUPĀCIJAS SEKU NOVĒRŠANU LATVIJĀ

No atsevišķu Krievijas un Latvijas prokrievisko politiķu puses no jauna izskan prasības piešķirt pilsonību visiem patstāvīgajiem Latvijas iedzīvotājiem un piešķirt krievu valodai oficiālo valsts valodas statusu. Lai cīnītos par saviem mērķiem, šie politiķi izmanto nepilngadīgus bērnus un skolēnus, ar kuriem var viegli manipulēt un izmantot viņu nezināšanu politiskos nolūkos. Šajā brīdī mēs, Latvijas iedzīvotāji, vēlamies atgādināt starptautiskai sabiedrībai, ka lielais krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju skaits radies okupācijas seku rezultātā un tas nav uzskatāms par etnisko minoritāti.

Pārkāpjot 1920.gadā noslēgto miera Līgumu starp Krieviju un Latviju, kurā Krievija uz mūžīgiem laikiem atteicās no Latvijas teritorijas, 1940.gada 17.jūnijā Padomju savienība okupēja Latviju. Laika posmā no 1940.gada līdz 1990.gadam, kad tika atjaunota Latvijas Republikas valstiskā neatkarība, tika kardināli izjaukts Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs, kas galvenokārt notika Latvijas pamatiedzīvotāju iznīcināšanas, izsūtīšanas, kā arī okupētājvalsts pilsoņu iepludināšanas rezultātā.

Eiropas parlamenta politiskās komisijas 1983.gada rezolūcijā ir teikts: “Režīmam, kuru PSRS uzspiedusi trim Baltijas valstīm, ir raksturīgas koloniālisma pazīmes.” ANO 1967.gada 19.decembrī ar rezolūciju Nr.2189 nosodīja tādu koloniālvalsts politiku, “kura apejot iedzīvotāju tiesības, sistemātiski veicina imigrantu iepludināšanu un pamatiedzīvotāju pārvietošanu un deportāciju. 1983.gada 13.janvāra rezolūcijā par stāvokli Igaunijā, Latvijā un Lietuvā “D” punktā teikts: “1940.gadā, pamatojoties uz Molotova-Rībentropa paktu, notika toreiz šo neatkarīgo, neitrālo valstu okupācija, un tā turpinās arī šodien. Latvijas okupāciju atzinis ne tikai Eiropas parlaments un Eiropas padome, bet arī vairums Eiropas valstu un tādas lielvalstis kā ASV, Kanāda, Austrālija, Ķīna

1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijas 49.panta 1.daļa aizliedz piespiedu kārtā masveidā vai individuāli deportēt okupētās valsts civiliedzīvotājus no okupētās teritorijas uz okupējušās valsts teritoriju vai citu valsti, un nav pieņemami nekādi okupējušās valsts motīvi. 49.panta 6.daļā noteikts, ka “okupējušā valsts nedrīkst deportēt vai pārvietot daļu savu iedzīvotāju uz okupētās valsts teritoriju.”

Prettiesiskās iedzīvotāju pārvietošanas rezultātā latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās no 80% 1940.gadā līdz 52% 1989.gadā. PSRS prettiesiskās darbības rezultātā latvieši kļuvuši par mazākumtautību Latvijas lielākajās pilsētās, tai skaitā galvaspilsētā Rīgā. Ņemot vērā šos apstākļus, gribam uzsvērt, ka PSRS okupācijas laikā ieceļojušie PSRS pilsoņi un viņu pēcnācēji nav uzskatāmi par Latvijas etnisko minoritāti un uz šo iedzīvotāju grupu neattiecas etnisko minoritāšu tiesības, ko paredz starptautiskie tiesību akti.

/njemts no visulatvijai.lv, turpat arii var izlasiit siikaak par sho pasaakumu un taa meerkjiem...