Ir forši zināt, ka vismaz kāds gribētu mani precēt.
Mazliet citādi - vilciens bija pilns, bet tajā sēdvietu kabatā, kurā sēdēju es, neviens neuzdrošinājās piesēst. Sēdēju viena.
Stāvgrūdām pilna galva darāmajiem darbiem, bet rokas neceļas. Varbūt to visu darīt no rīta? Celties četros piecos?