Atceros bērnībā "Fantastikas pasaulē" iznākušu "Andromēdas celmu". Nesenākā pagātnē Latvijā bija iespēja tikt pie "Juras parka" un "13.kareivja". Nule "Kontinents" klajā laidis visa tā autora Maikla Kraitona "Spietu". Lietu jeb mašīnu dumpja doma kādā krēslainākā apziņas stūrītī cilvēku pavada jau gadsimtiem, un "Spiets" ir iespaidīgs un biedējošs jaunāko laiku paraugs. Nanotechnoloģiju, gēnu inženierijas un datorlietu nelietpratējam arī visai pārliecinošs - gluži kā "Parītdiena" neģeografam. Lasot vēlreiz un vēlreiz jāatceras, ka tā ir daiļliterātūra tāpat kā Dens Brauns. Grāmata raisa pārdomas par risku, ar ko saistīta jebkāda attīstība. Katra paša ziņā paliek, vai izvēlēties sterilitāti un drošību vai zilumus un izaugsmi.

"Spiets" ir ņemams.