Rolands (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} caalislv) rakstīja,@ 2007-02-24 03:27:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Skaistās acis tevī paveras, sejā pamostas smaids.
Viņa saka maigu labrīt, krāsojot skropstas un smaidot.
Valdzinošās, pavedinošās acis tik maigi tevī raugās.
Tajā īpašās krāsas sedziņā ietinies tu domā tikai par to cik skaisti mēdz būt rīti kad esi ar viņu.
Kamēr atver miegainās actiņas, kamēr mazliet tēloti miegaino skatienu skaties uz viņu..
Kad viņa iedod tev rīta buču. Kopīgais rīta apskāviens. Viņa liek justies laimīgam tajos brīžos.
Rīta trolejbuss pa vienu un to pašu maršrutu. Pietura ar to šķietami nebeidzamo laimes izjūtu.
Temperatūras maiņas no manām rokām uz viņas rokām trolejbusā.
Šķiršanās brīdis un ar acīm sološs mirklis ilgoties. Tādos brīžos vārdi nav svarīgi.
Skatiens izsaka visu. Iespējams ka mīlestība, iespējams ka ne, bet es nezinu kā savādāk to saukt..
Formulējumam nav nozīmes pie tādām izjūtām :)
