šodienai bija par daudz. vienkārši sakrājās. tad ir tā kā ir. nekā. sapratu ka pietiek tikai ar diviem vārdiem lai dabūtu mani zemē. bet bija arī kaut kas kas mani uzcēla atpakaļ. beidzot atpūtos no visas pasaules. no visiem. aizbēgu kopā ar malformation uz kādu jauku vietu kkur mežparkā. bija tiešām jauki vienkārši gulēt zemē un skatīties kā debesīs kustas mākoņi. aizmirst šodienu vakardienu un aizvakardienu un visu pārējo kas ir bijis. gulēt un nedomāt. skatīties ūdenī un vienkārši ļaut kaut uz brīdi aizmirst visu. jauki tiešām jauki. vienīgais varbūt es būtu gribējusi aizbēgt kaut kur tālāk kur ir pilnīgs klusums un miers bet nu šodien es nekur tālu nevarēju bēgt. mjā... ir daži cilvēki kas vienkārši māk uzjautrināt un iepriecināt :).