tajā brīvības gatves balkonā es vēl kādu rītu gribētu.
ēst to ļauni garšīgo franču šokolādes kūku, dzert karstu upeņu sulu un skatīties, kā saule paceļas virs šmerļa meža.


manām māsām viss tiek piedots, bet es, lūk, esot viltīga.
tas nekas, ka madarai ir seši soda punkti (nu, gadās taču!), bet tas, ka man ir viens soda punkts, tā ir katastrofa (nē, ilze, tu man pasaki, ko tu biji sapīpējusies?)

jeb

mans vectētiņš domā, ka esmu nogājusi neceļos.
lieliski! :D