Braucu autobusā un pārvācos uz dzīvi savā galvā, kur man ir maza, kupla eglīte podiņā, daudz skaistu bumbu, un tik ideālā tonī sarkana apakšveļa, kā šodien redzēju Linedex veikalā. Un vēl esi Tu. Jā, es varētu mierīgi dzīvot savā galvā, savā iztēlē, savās fantāzijās. Vēl domāju par M. Ilgas pēc viņa, kurām nav risinājuma. Un tieši tobrīd, kad par to domāju, reālajā pasaulē mana mēteļa kabatā iezvanās telefons un uz ekrāna rēgojas viņa vārds. Mēs runājam, dzirksteles šķīst, bet tam tieši un neapstrīdami nav risinājuma.