Vīns bija lielisks (pēc 2 stundu paelpošanas), tikai akūti prasījās klāt gaļu. Piemēram, cepeti. Bet par skādi mājā nu nekādas gaļas, ne pat nieka salami gabaliņa. Vai manu vai.
Man tik ļoti prasās vīnu, tieši sarkanu un tieši blīvu, ka es varētu boikotēt svaigi cepto šokolādes kūku. "Bet kurš gan takšam tādu laimi dos."
| wowow / 3. Janvāris 2010@00:25 | |
Šokolādes kūka un portvīns, mmmm. Nesen dzēru savā mūžā gardāko (un dārgāko) portvīnu- 1976 gada colheita (100g par 11 Ls) - absolūti briljants
O, būs jāpiefiksē citai reizei. Kaut kur kambarī ir viens suvenīrmuskatnieks, atcerējos. Bet kā gribētos tāu labu vino primitiovo, asu kā zirgadeķis, mmmmm.
jauno zinātnieku grāmatplauktā atradās viens /nokaunos/ maģāru muskatnieks, radrocīgi pārvests no egeršegedre brūžiem. atzīstu /nokaunos/, ka garšoja Pieklājīgi, par kopā ar šokolādes tarti un vēl es atcerējos, ka man pie Jums, Kinski, esot kaut kas depozitēts. deponēts.?
nu tur japadomā, kā saka Abavas pusē.
Kādu slēpošanas tūrīti?
te varētu piebilst - ja nav gaļas, tad var taču ēst šokolādes kūku. ja palaiž vaļā grožus, tad jau sākas piruetes "gaļa-kūkas, kūkas-gaļa".
Es savukārt tikko atteicos no sarkanvīna un paņēmu glāzi ūdens ar laima sulu un rupjmaizi ;)
Varētu būt, ka apzinātā stāvoklī alkoholu iedzert būs aizvien grūtāk, jo kognitīvi vairāk par vienu glāzi kautkā garšīga attaisnot grūti. Šajās dienās, bet tas nu tā.
