vidū
atnācu mājās un sāka sāpēt nedaudz galva. satiasīju savu mīļāko tēju - piparmētru. pats gatavoju ziemai tādu, pats plūcu dārzā, žāvēju, pats tagad dzeru. uz slēdu vienā no retajām reizēm TV un skat kas tur iet - 100g kultūras. un tieši raidījums apr Hercu Franku. latviešu dokumentālā kino klasiķi. noskatījos filmu zirgspēks. un sapratu, ka lūk šī lieta man vēl ir par lielu. nu neesmu es izaudzis vēl. pagaidām tikai otrā tāda filma. pirmā bij Federiko Felini "La Dolce Vita". var jau būt, ka tas bij tikai valodas dēļ, jo filma bij itāļu valodā, bet subtitri tad bij angliski, muļķīt. piekrītu, tad jau atliek tikai dživot. zinu, ka pienāks reiz diena, kad skatīšos šo filmu ar pavisam citām pārdomām. nu gluži kā tas bija ar pāris citām filmām iepriekš. visam savs laiks dzīvē