readme.txt

Es esmu mājsaimniece un man tas, godīgi sakot, patīk. Šodien, piemēram, es esmu izmazgājusi un izlikusi žāvēties veselas 4 mašīnas ar veļu. To visu rīt es glīti sagludināšu. Pēc skolas un pasēdēšanas ILY būs jāsaņemās uztaisīt vakariņas.

Papildus tam, savas dienas es vadu window shoppojot ebay'a un citu tādu zvēru plašumos. Vīriešprāt, esmu sapirkusi absolūti nevajadzīgus krāmus, kā piemēram, statīvu auskariem (bet viņš taču ir tik smuks, wīī! un auskari nevis noklīdīs, bet smuki karāsies, wīī!!). Man nudien roka vairs neceļas pirkt LV veikalos esošo lietu un lietiņu klāstu, jo to pašu ipod shuffle es ar visu shippingu dabūju pa 20 Ls, nevis pa 35 Ls kā tas ir iekš to LV. Bet nu tas man jums jau nav jāstāsta - paši lieli un gudri un zināt kas un kā.

Un vēl, man ir sākusies pavisam neizskaidrojama fobija. Pat ne fobija, bet nu kaut kāda mistika. Es nevaru sevi piedabūt likt uz sejas/ķermeņa izstrādājumus, kas nav dabiskas izcelsmes, jo man pakausī nekontrolējami ir sākusi kliegt maza, spiedzīga balstiņa - "kaitīgs!". Tas ir aizgājis tiktāl, ka es atteicos no sava mīļākā dezodoranta, jo viņā taču ir iekšā alumīnija hlorohidrāts, oh noes!

Vārdu sakot, garlaicīgi nav un darba tirgū es vēl kādu mēnesi toč negribu atgriezties (ja vien darba tirgus mani pēc mēneša vispār gribēs atpakaļ, hehehe), jo šī rimtā, nesteidzīgā dzīve man ir pat ļoti pa prātam. Vēl tikai atliek sākt skatīties kādu tipisko sieviešseriālu (uz doto mirkli nenāk prātā) un man varēs dēvēt par Madam le Cacā. Tieši tā - ar uzsvaru uz pēdējo zilbi.