Videnē vienreiz lāpījāmies ar Garo. Vēl tagad atceros, kā tad, kad mācījos 12. klasē, draugi pēc tusiņa uzaicināja uzlāpīties estrādē. Viens no viņiem nopirka vislētākos cīsiņus un sinepes. Es nopirku Garo. Apsēdāmies, rijām tos jēlos cīsiņus, kaut kādus Jūrkalnes, uzdzerot to smirdumdziru, no kuras burbuļo vēders. Smieklīgi, bet fakts. Tas bija aukstajā sezonā. Tā mēs parasti ņēmām vieglos lāgerus 0,5. Videnē daudz nevajadzēja, lai piedzertos.