šonakt es beidzot sapratu ne tikai to, ka vairs neprotu sapņus pierakstīt tik vienkārši kā agrāk, jo visu gribu pa taisno analizēt, kā arī to, ka būtu vērts savas 200 brīvdienas līdz nākamajam cēlienam izmantot, lai aizietu pie četrsimt ārstiem. esmu ne tikai apbižojusi jurģi, bet arī sagrāvusi viņa pasauli (never meant to hurt ya, baby). un tomu manā dzīvē jau kļūst par daudz, esmu gatava izšķaidīt galvu pret pieri, konstatējot, ka pie antonijas jauns toms, kuru man laiku pa laikam vajadzētu ievilkt kādā fakultātes stūrī, jo tā, redz, būtu labāk mums abiem. kad pienāks laiki, kad es pieminēšu tomu vārdu, bet pati nesapratīšu, par kuru tomu runāju, būs beigas. pasaules beigas.