tas nav šai pasaulei, bet tas nekas, jo es arī nemaz neesmu no šīs pasaules..
Reiz es gribēju, lai kāds izgudrotu tādu rādžiņu, kurš uztvertu manu domu frekvences. Tad to manu domu rādžiņu sauktu Dorotija FM.. Un ziniet, es joprojām to gribu. Jo tad man būtu bezgalīga brīvības sajūta. Man nekas nebūtu ne jāsaka, ne jānoklusē.. Otrs cilvēks gluži vienkārši dzirdētu manas domas, bez vaicāšanas, zinātu kā es jūtos bez stāstīšanas, un tāpat arī man nebūtu jāsarežģī dzīve liekot citiem prātot, ko īsti es par viņiem domāju un jūtu. Un es arī tad zinātu, ko PATIESĪBĀ domā citi cilvēki. Tas būtu tik jauki. Because the truth will set you free. Cik daudzas nelaimes pasaulē tiktu novērstas, ja nevienam no mums nebūtu iespējas/prasmes/vajadzības melot...

Vēl es gribu arī, lai kāds izgudrotu tādu teļļuku, kurā rāda manus sapņus! Tad es varētu palūgt lai kāds to pa nakti ieraksta un nākamajā rītā es paskatītos un paanalizētu sevi un visu tur redzamo un tas būtu šausmīgi interesanti. jo es parasti ļoti slikti atceros savus sapņus. un nemāku tos tulkot.