Viss ir pavisam vienkārši. Tu dzīvo mirklī. Mirklī, kas ir. Vērojot savu vecmāmiņu liekam pie lūpām salda deserta vīna glāzi, es atkal iekļuvu apzinātībā, un dzīve mani apbūra. Viņas sirmās matu šķipsnas, kleitas izgriezums, pogas ap piedurkņu galiem, atziņa par to, ka cilvēks visu šo izdzīvo — iedomas, ilūzijas, sapņus, mērķus — lai beigās paliktu tikai tas, kas patiesībā ir — šis mirklis. Vienīgi šis mirklis ir patiess un izgaršojams.