Kāds rīts. Braucu ar riteni, tāds tīrs, svaigs. Tāds pats kā rīts. Pēkšņi, apstājos pie Narvesena, nopirku kōlu, bounty, cigaretes, dirolu, sērkociņus. Kam man tas? Un laukā jau nemetīs. Galvenais jau tas, ka pēc pusstundas būtu ticis pie siermaizītes un tējas, normālām brokastīm. Vienkārši manu prātu un rokas kāds rausta, ne es.