šodien pipars, mūsu famīlijas šeltijs, principā jau mammas suns, bet arī man ļoti mīļš (un kā gan nebūs - tik labdabīgs krasavčegs), devās uz citiem medību laukiem.

2013. gada 13. janvārī bija viņa pirmā diena pie mums. 12 jestri gadi, bet pavisam nelāgi pēdējie mēneši, jo veselība viņu diezgan pievīla un vēzis strauji izsūca visas dzīvības sulas.

he will be missed.

2021. gadā (šķiet) uz citiem medību laukiem bija jāved nele, mana siāmas kaķene, viņai ap to laiku bija 20, bet varbūt pat 21 gads, neviens tā īsti vairs nevarēja saskaitīt. jebkurā gadījumā, šķiet, ka tas bija pagājšvasar.

tagad kaktusam, manam bezšķirnes kaķim (ar kaut kādiem meinkūniem rados, ja būtu jāmin pēc skata) ir, jopcik copcik, jau 11 gadi! akjel, pa kuru laiku tie gadi skrien.

lai nu kā - vai viņi nodzīvo ilgu mūžu, vai ne tik ilgu, tāpat ir skumjas.