kuš kuš
ir taču labi, nudien ir labi
ir labi aizbraukt un ir labi atgriezties mājās
esam kaut kādas sasodīti kulturālas meitenes
nopietni
un starpcitu - itālija nav mana mīļākā vieta uz šīs pasaules
bet mums gāja labi - pāris dienas venēcijas labirintos un tu atrodi gan pekli gan elli gan centra perēkli, toties vienā naktī arbūzs mūs aizveda pa taisno pie piedzīvojumiem līdz pat rītam
un tu skrien un tu meklē un tu smejies un tu krīti un tu maldies atkal smejies un joprojām deldē zoles cik ātri vien māki
tie labirinti, vienā brīdī tu nesaproti kurš no visiem ir minotaurs
visi salipuši vai nu kopā vai ar krēsliem
nogurums un bidē vienā istabā, guļot nespārdies
bet galvenais, ko principā es gribēju teikt ir tas, ka vienu dienu es sagaidīšu savu kompāniju un notīšos uz ilgāku laiciņu vienkārši tāpēc ka kāpēc beidzas ar cē
jo man tā gribas jo man tā patīk un tā tālāk
gondolās mūs tomēr neievilka, policija piereģistrēja un pases atdeva
turpmāk uz ielas ieraugot simpātisku čali es sākšu klakšķināt un teikšu smuks puika smuks puika
runāsim par latviešu svētkiem un grāmatām
smieklīgi
valentīna dusmosies par piciņām
par bienāli runājot mans favorīts laikam bija ullas von brandenburgas vidjiks singspiel, kas ir vienkārši supergaršīgs, diemžēl internetā es viņu neatradu, bet gan jau... es vismaz paļaujos un karību jūras pirātiem
kas vēl ir būtisks - būtisks ir tas, ka es esmu atpestīta
un tas ir LABI