Dikti daudz kas šodien notika. Dikti daudz. Nav spēka. Nav. Nemaz. Vēders savilcies čokurā. No neizraudātā. No visa sakāpušā.
Un vienmēr, viss sliktais notiek vienā reizē. Tā viss pēc kārtas. Tā triecientempā. Man jau liekas, ka es izturu. Bet var būt nākamreiz būs vajadzīgs tikai viens vienīgs pirksta piedūriens. Es sabrukšu. Sāp. Viss. Mammu, gribu atpakaļ dienās ar saulainajiem rītiem, zilajām debesīm pa virtuves logu, zaļā zāles pagalmā, šūpolēm un ceriņiem. Un jasmīna. Jā, mammu, es gribu pie jasmīna. Pie tā lielā, kas pie guļamistabas loga. Lielā, baltā, smaržīgā. Ļoti gribu.

Ārā tumša Rīga. Pelēkas ielas. Un skumjas. Un atkal bailes. Nepamet mani bailes. Jau daudzus mēnešus. Nepamet mani bailes. Mammu...