Iedomājies, ir 7.30, tu izej ārā, tur ir ideālais saullēkts, viss ir sasalis un kraukšķ, un tā sajūta ir crisp, crisp morning. Pat drēbes ir crisp, tās knapi pieskaras ķermenim, kā sasalusi, bet silta čaula, āda vēl ir sakarsusi pēc nakts. Skaisti. Tas ir tas ziemas rīta vaibs, ko man atņēma bijusī kolēģe ar savu ikrīta kaitināšanas ieradumu. Tagad tas atkal ir mans.