Nopietnas problēmas
ah. Ko lai domā, kad viens noteikts cilvēks, kas pirms gada ir izrādījis epizodisku interesi (jo dažas dienas vēlāk atklāja manu "ģimenes stāvokli"), periodiski skatās galerijas draugos? Tā vienkārši - iekāpu profilā, paskatījos vecas bildes. Es jau ar savus albumus skatos, jā, reizēm citu, bet neesmu pieķērusi sevi to darām regulāri. Un kad vēl joka pēc aizrakstīju vēstuli, tad cilvēks nespēja atbildēt neko vairāk par pāris vienkāršiem nepaplašinātiem teikumiem.

Pareiza domāšana ir tik sarežģīta, ka reizēm pusi no uzrakstītā teksta jādzēš nost tāpēc vien, ka kāds no vārdiem ir nepareizs vai doma ir noformulēta nepietiekoši pozitīvi. Dažreiz mazliet nogurdina, jo baigi gribas padusmoties un pažēloties. Bet ar laiku tas liek ieraudzīt, kā domā apkārtējie - kur rodas daudzās ne-labās domas.

Otrdien Ķengaragā bija tāda Daugava! Tā, ka sagribējās nokāpt lejā un pastāvēt tur, bet kaut kā nesanāca. Cerams, ka citu dienu sanāks.