Kad sametas bailīgi...
Kaut gan pēdējā naktī vispār neko neredzēju un gulēju labi, pēdējās dienās ir bijuši divi savdabīgi sapņi.

Pirmais bija vienkāršs - man bija jāsaliek kaudzē 100 vizītkartes, lai iegūtu balvas. Biju tuvu uzvarai. Tas bija Zīlānos pie omas un tur bija daudz cilvēku. Kad sapņoju par Zīlāniem un tur ir daudz cilvēku, man sametas bailīgi.

Otrs bija līdzīgs - es beidzot satiku Juri Tatuašvili. Viņš ir mans pamatskolas klasesbiedrs. Viņš bija ļoti sirsnīgs un jauks cilvēks, skolā sēdējām vienā solā. Runāja, ka viņš esot nonarkojies. Es ļoti priecājos, ka beidzot viņu esmu saticis un viņš ir sveiks un vesels. Kad es pamodos, bez tā, ka man bija žēl, ka tas ir sapnis, vienas lietas dēļ man sametās bailīgi - Juris nebija ne par mata tiesu izmainījies kopš pamatskolas laikiem - ne paaudzies, ne ko.