1. septembris
Nu un tad, ka šodien 1. septembris? Būs arī otrais, ceturtais un arī trīsdesmitais. Nebūt šī diena nav savādāka kā vakardiena.
Jā, lūk, tā nu ir, kad nav jāiet vairs skolā. Vismaz ne vidusskolā.
No otras puses - tas it kā nemanot atgādina, ka klāt jau rudens. Rudens depresijai vēl pa agru, taču domas jau kļūst apcerīgākas, sāku jau atskatīties uz lēnām aizejošo 2008. gadu. Un vasaru. Un tam visam taču nav nekādas jēgas, sasodīts! Lai gan iegrimt kārtīgā apcerē tik sen nav sanācis! Neticami, ka laika neatliek pat kam tādam, kam kādreiz veltīju lielu daļu no sava brīvā laika. Tagad vairs tikai visvisādi lielāki un mazāki pienākumi, bet lielākoties jau darbs un arī skola paņem visu manu laiku un domas, enerģiju.