Man darbā ir jāievada sistēmā atnākusī krava. Nesen es nokļūdījos un ievadīju daudzumu ar vienu "0" vairāk kā vajag. Kas nozīmē, ka sistēmā rādās par dažiem tūkstošiem vairāk preces nekā mums patiesībā ir.
Krājumus nācās labot, ko izdarījām ar vienu no grāmatvedēm. Likās, ka viss ir ok, lai gan viņa nebija īsti pārliecināta kā pareizi jādara.

Šodien mani pasauc priekšniece un prasa, lai izstāstu, kas noticis. Izrādās, ka krājumus izlabot ir viens, bet ir otra daļa, kas saistīta ar finansēm, ko izlabot nav tik viegli. To es, protams, apzinot, bet ne līdz galam izprotu to darījuma pusi, kas saistās ar finansēm. Neesmu taču grāmatvede.

Parunāju ar to grāmatvedi un teicu, ka nesaprotu, kas notiek ar tām finansēm. Uz ko viņa man atbildēja, ka to neviens te tā īsti nesaprot.

Es biju tik vīlusies. Bērnībā likās, ka pieaugušie ir tik gudri un visu zin, ka lieliski saprot darbu, ko viņi dara.
Pēdējā laikā sāku apzināties, ka tā nemaz nav. Pati nu jau esmu pieaugusi. Savos 23 apzinot, ka tagad ir as good as it gets.

Izņemot dzīves pieredzi, pieaugušajiem nav no kā mācīties. Gudrāks te neviens nekļūst.