pēdējās stundās ( nē, patiesībā dienās) man bija tikdiktislikti un bēdīgi, ka es ķēros pie tādiem nopietniem ārstnieciskiem līdzekļiem kā kaķis.
jā. es vienkārši paņēmu Murtu, aizgāju uz savu istabu, mēs palīdām zem vatētās segas ( pareizāk ir jāsaka- es palīdu un palīdināju arī Murtu) un tad es ļāvu, lai viņa izmurrā manu sāpi laukā. un tad tas notika. viņa murrāja tiešām šausmīgi skaļi, kā jau parasti, tas bija tik skaļi, ka aizmigt es nekādi nevarēju, jo traucēja tie decibeli un svārstību frekvences, bet tas tiešām dziedē un man paliek krietni labāk..tiešāmpatiešām:]