priecīgas Lieldienas!
Ļoti patīkami izvilkt prātu no inhibēšanās procesa Lodesmuižā, ķerot vēju, sauli (pa starpu retām lietuslāsēm un vējamvējam),
gatavojot pieneņu, gaiļpiešu, gārsu, egļu pumpuru & u.c. salātus un galu galā pirmo reizi stopējot 20 km vienai,
lai atgrieztos Rīgā ar nosalušu degunu, un atskārstu tiešām jaukas kompānijas, ieradumu vērtību un to, ka Rīga ir mazāka par Liepāju, un vienmēr satiksi uz ielas kādu, kas vazājas apkārt, gadu nesatikts un ar visādiem jokainiem ieganstiem kabatā noteikti pēc mirkļa satiksi viņu otrreiz, atsāktu diskusijas par pasaules mīklām - nu tādām kā baložu bērniņiem, tikai šoreiz tu esi gudrāks, jo bakalaurs jau teju kabatā --- un baložu bērniņus sameklē gūglē.
Un tagad, kad baložu bērniņi IR atrasti, man joprojām ir vairākas versijas: iespējams, ka hipotēze apgāzta un baloži nevairojas daloties vai neižšķiļas lieli, tomēr bērniņu vizuālā līdzība vecākiem ir mazticama, bet
nevar ņemt vērā arī "neglītā pīlēna" un nejaušības koeficientus, pievienojot bilžu nosaukumus (aptuveni n rezultātiem),
tādēļ baložu bērniņu meklējumi turpinās.