iztēlojieties: ir tāda pļava, kur visādi pundurīši un arī velniņi lēkā, skraida, lādās un smejās. un pa pļavu staigā tāds 8-metrīgs milzis - nekāpj virsū, nesaspiež ne pundurīšus, ne velniņus, tik ik pa brīdim pavelk kādu pundurīti aiz matiem nedaudz garāku, un tas spiegdams, spļaudīdamies aug. tā ēna ir nakts, tā smaids ir diena, tā seja ir nekāda, bet tieši tāda kā nabaga pundurītim vajag. un pupi tieši pareizajā formā un izmērā. zilā kleitā.