es vai ne es
Pilnmēness, ūdens tiek kustināts.
+ vēl nedaudz smalkāka ķīmija, hormoni saucas.

Un es tik sēžu, un mierinu sevi ar domu, ka tas viss taču beigsies. Tā vienkārši notiek. Es neesmu nekas unikāls - tā notiek simtos un tūkstošos vienību, dažādu ķīmisko elementu kopumu, ko sauc par cilvēkiem. Sīksīku daļiņu, joņojošu mežonīgā ātrumā kopums, - tas ir cilvēks.

Bet, ja mazliet saņemšos, varbūt pat izdosies to pārdzīvot sevis cienīgi.

Cik dīvaini jēdzieni - "saņemties", "cienīgi"...
"Pārdzīvot" ir labs, jo tas nozīmē laiku. Cilvēkiem laiks paiet jebkurā gadījumā.

Bet tikmēr mēness pievelk ūdeni, no ķermeņa ārā caur asaru kanāliem. Tas nekas, no tā neizžūst. Tikai mazliet piekūst.

Pār seno Ēģipti nāca lāsts, un ūdens pārvērtās asinīs.

Vāciņš ir uzlikts. Lai izdzīvotu, ir jāzin ierobožets lietu sakarību kopums. Pārējais traucē. Pārējais atrodas aiz kupola, bet kupols nosedz cilvēka prātu, kā viduslaiku debesis viduslaiku zemi.

Bet "zinātnieki" daudz ko saka. Gan jau pēc nieka simts gadiem, tas, ko viņi tagad saka, liksies tādi vien viduslaiki... Tici vai netici, tas ir tikai ticības jautājums.

Bet matemātika man patīka. Bet nelietotas zināšanas pazūd -aiziet aiz kupola. Nafig ārā. Pirms nieka desmit gadiem pati pilnīgi pastāvīgi varēju noņemt "Urāla" pakaļējo riteni. Tagad pat durvju rokturi nemāku izjaukt.

Zināšanas par dīvaino jēdzienu "dvēsele" arī ir tur - ārā, aiz kupola. Sāc interesēties par dvēseli - nokļūsi šizofrēniskā viduslaiku ārprātā, bet tas nav nepieciešams, izdzīvošanai.

Nosviniet pilnmēsi!!
http://www.youtube.com/watch?v=mNORgH8PEcE