one, two, three, four, kick that fucker out the door
gulēšana ir absolūti garlaicīga un bezjēdzīga nodarbe. kamēr es guļu, es varētu padarīt tik daudz, aizbraukt tik tālu, noklausīties tik daudz mūzikas, noskatīties tik daudz filmu, izlasīt tik daudz grāmatu, bet tā vietā man ir jāguļ un jāskatās kaut kādi sapņi, kas nekad nepiepildīsies (un paldiesdievam, ka tā). jo ķermenis ir bezjēdzīgi nepakļāvīgs pret miegu.
ir tik labi strādāt, kamēr lūztu nost un vairs nevaru izturēt, tad atliek vienīgi izmazgāt zobus un iekrist gultā. bet tad, kad pa dienu ķermenis nav pietiekami nogurdināts, un ir jāiet gulēt, jo nākamajā dienā agri jāceļas, tad ir tāda bezspēcības sajūta: "atkal tā garlaicīgā gulēšana.."
tas laikam ir ceļš uz darbaholismu.