Vakar braucot mājās mikriņā, pamanīju, ka esmu pazaudējusi vienu no saviem auskariem. Cik nu apstākļi atļāva neuzkrītoši pārbaudīju vai nav kkur mētelī ieķēries vai blakus krēslam nokritis un sabēdājos, jo rotaslietas kas man patīk un ko nēsāju ir patiešām maz, bet kopš man parādījās alerģija uz metāliem - vēl mazāk. Jau samierinājos, kad mājās 'atģērbjoties' tas pats pazudušais auskars izkrita no tamborētās šalles- lakata, kur izrādās bija tomēr ieķēries. Labs, kas labi beidzās :)
-
Pēc tam ienācu istabā, jo dzirdēju ka vēja zvani, kas piekārti istabā pie loga ļoti skaļi zvana, un redzu skatu - mazā kaķu Princese karājas aizskaros pašā augšā gandrīz pie aizskaru stangas un mēģina tikt līdz tiem vēja zvaniem :D lol
-
Šonakt gulēju jau drusku vairāk par 5h, bet vienalga briesmīgi. Kkad naktī pamodos un sapratu, ka guļu šķērsām gūltai, jā, manas gultas platums mierīgi atļauj ērti gulēt arī tā, bet vienalga savādi.