Garastāvoklis: | nostalgic |
Mūzika: | silencio |
Ārā slapdraņķis... Tas nomāc...
Biju aizbraukusi pie vecākiem. Laikam no tās lielās bezdarbības sāka nākt virsū melnie... Tā kā tovasar... Un tie melnie laikam nekur nekad nepazudīs, jo es jūtos mazliet apbižota no dzīves puses... Kapēc tieši ar mani tā notikās... Un citreiz paliek sevis tik ļoti žēl... Bet nekad nedrīkst sevi žēlot, jo tā ir vājuma pazīme... Bet es tak esmu viens spēcinieks:P
Tad... guļot un pārdomājot visu pēkšņi paradās manī apziņa, ka esmu izmainījusies... Neko vairs nedaru... Kur i palicis mans mērķtiecīgums, mani plāni... Apzinos, ka man tik daudz kas jādara, lai es sasniegtu kaut ko šajā dzīvē... Un beidzot man radās iedvesma... Es iegrimšu mācībās (tas vienmēr ir bijis mans patvērums) :)
Man priex, ka es tik jauki pavadīju 6dienu un 7dienas rītu... It kā jau neko nedarīju...atpūtos, bet es saņēmu daudz mīļuma :)
Tagad esmu atgriezusies savā bardakā:D Savā koju istabiņā... Esmu apņēmusies visu piekārtot un sākt beidzot kaut ko darīt:)))