Jēzus, bet ne jau par adventu
Ik pa laiciņam jau arī par Jēzu sanāk padomāt. Pēdējā laikā es domāju, ka visvairāk no visiem jaunās derības notikumiem es gribētu redzēt, kā Jēzus "izdzen" visādus tur naudas mijējus un tirgotājus no tempļa. Oi, es gribētu redzēt tādu riktīgu dusmīgu Jēzu, kam no niknuma zvēro acis, un kurš mētā pa labi un pa kreisi visādus labumus, ar kāju izspārda kārtīgi saliktas naudas čupiņas, un gan jau ka ar bozi iebliež kādam baložu būrim, un tie putni lido gaisā, un ja vēl tur ir vērši (upurēšanai paredzētie), tie ar satrakojas, un ir riktīgs bardaks. Es gribētu ar tādu Jēzu identificēties. Tas notiekti bija tā pa īstam.
Vispār, es nezinu, kā tur vispār tajā Jaunajā derība (latviski) ir rakstīts. Es tikai atceros, ka bija runa par kaut kādu naudas mijēju un tirgotāju "izdzīšanu" no tempļa. Un viņam (Jēzum) pēc tam par TO nekā nebija??


Bet vēl jau arī es varu uzrakstīt par adventu. Svētdienas rītā, ka katru rītu radio pats ieslēdzās, un tur kāds mācītājs (vai kas tāds) ļoti sirsnīgi runāja par pirmo adventu, par to, ka redz, kāds tas ir liels noslēpums, ka Dievs, kas ir nekas, ir kļuvis par kaut ko, un iemiesojies sievietē, utt. Un es padomāju, ka lielā daļa cilvēku, kas to klausās vispār nesaprot, par ko īstenībā ir runa. Nē, ne gluži tā. Vienkārši, ja tam mācītājam ir kaut kāda izglītība, viņš noteikti domā kaut ko citu, bet visas "tantiņas" un citi "aitu bars, kurš noklīstu bez gana", domā kaut ko pavisam citu, ja vien neiemieg pie tik labi nostādītas balss runāšanas un runāšanas, un tāpat neko nevar saprast, bet tas taču ir tik skaisti, un svētīgi. Bet pēc manas saprašanas, tas mācītājs runāja tīri sakarīgi, prātīgi.