Tieši šo aurojošo sporta skolotāju dēļ agrīnos tīņu gados sporta stundas apmeklēju tikai maisveidīgā apģērbā. Tur bija jātaisa kaut kādas baleta pozas uz baļķa uz lielām čuguna kājām, uz kurām paslīdot, varēja lauzt sprandu. Ne tikai drošības trūkums lika man aizdomāties, bet arī tas, cik neķītri tās pozas izskatījās pieguļošā apģērbā, ņemot vērā, ka mēs bijām bērni. Vēl bija augstlēkšana ar mugurkaulu uz alumīnija stieņa, buks, kuram otrā pusē nolikta plāna švammīte, barjeru skriešana ar barjerām, kas pēc augstuma piemērotas visām vecuma grupām, uz asfalta.