šodien man ir pleķaini tumši zili nagi. ne jau tāpēc, ka būtu nolēmusi tos bezgaumīgi nolakot. nē, tā kā vakar sasitu galvu pret krūzīti, nolēmu nomainīt gultas veļu. kad izcēlu no gultas visus priekšmetus, to skaitā ar segu, palagu un spilvenu, secināju, ka melnais plankums uz palaga ir no tintes. pēc kaut kāda tur eksperimineta secināju, ka tinte tur izlijusi tikko, jo tintes krāsā iekrāsojās mani nagi, kas tikko aizskāuši pleķi, un nagi pleķa krāsu var pieņemt tikai tad, ja tinte ir gana svaiga. tad es ar salveti darbojos tāpat kā misters bīns ar to gleznu, kuru nošķaudīja - arī es centos kaut ko satīrīt (lai var likt nākamo palagu virsū bez bailēm), bet pleķis, protams, kļuva lielāks. kad biju tinti izsmērējusi tik, cik vien var, un secinājusi, ka otrā gultas galā ir arī viens vecs tintes traips, mamma teica, ka gulta esot jānes uz ķīmisko tīrītavu. es paziņoju, ka to darīs jumts, jo tikai pa ķīmiskajām tīrītavām vien dzīvo. tad es nolēmu no gultas izpūst ar rokām ārā skaidas, nagus un tamlīdzīgas lietas. un es nemaz nebiju pārsteigta, secinot, ka gultas putekļu kārtā brīvi ir iespējams iedarināt uzrakstus "datarock", "klaxons" un "rozes līnija".