futenē šādos mačos uzvar tas, kuram ir stiprāki nervi un vairāk gribasspēka, nevis kaut kāda meistarība - es to ilgi skaidroju mammas boifrendam vēl pirms divām nedēļām
"nav ko brīnīties, ka robijs kīns no diviem metriem neiepiļī tādu golu, kādus viņš ir simtiem iepiļījis, bet lourenss vispār netrāpa tukšos vārtos", es klāstīju, "ja komanda nespēj izturēt šādu maksimālu spriedzi, viņai ņehuj ko darīt pasaules čempionātā"

"pasaules čempionāts - tas nav eiropas čempionāts, kuru var paņemt mudaciskie grieķi vai no kaut kādas pakaļas izlīdušie dāņi. tur spēlē tikai reāli spēcīgākās KOMANDAS, tīms, kas uzvar pasaules čempionātā vienmēr ir bez kādām tur apelācijām viskrutākais. bet tas viss ir jāizcīna ar sviedriem un asinīm"

un par gribasspēka nozīmi vakardien mariborā varēja brīnišķīgi pārliecināties krievi, kā arī kijevā ukraiņi, reiz par to mēs paši pārliecinājām turkus

vienīgais, šausmīgi žēl par īriem. bet viņiem vispār afigennais respekts, jobnuļi bi franciju, es būtu samērā priecīgs