Atbraucu mājās un uzreiz ielīdu gultā, zem trim segām un aizbarikādējos no nešķīstās ārpasaules ar spilveniem. Līdz šim nogurumu mēdza aizdzīt laimes priekšnojauta, bet tagad? Kad pamodos, sapratu, ka neesmu dzirdējusi nozvanam modinātāju, izbijos, ka varētu būt pāri 22.

Ar vienu kustību izmetos ārā no gultas, kad manas pēdas skāra auksto grīdu, saliecos asās sāpēs, kas iecirtās skaustā, mugurā, vēderā, bļeģ, nolādētā psihosomatika. No sāpēm un izbīļa kritu, ar seju ietriecoties grāmatplaukta stikla durvīs.