Ik skatienā tev nežēlība mirdz,
Jo skaistums tevī ļaunu liesmu dedz.
Tu labi zini — mīlot mana sirds
Pie tevis tikai gaišas krāsas redz.
Gan daži gudrie sen jau sacīt mēdz:
Tur varas nav, kas mīlai smilkstēt liek,
Es neesmu šo domu pievārēts,
Pie sava zvēresta man jāpaliek.
Un zvēru es, ka vēl daudz gadu ies,
Bet nopūtas ap mani vīsies tā,
Ka visas tās vienmēr liks atzīties:
Tavs tumšums manī vieta gaišākā.
Melns nav tavs vaigs, bet tavas dzīves stāsts,
Un tādēļ būs šīs tenkas cēlušās.
W.Sh.