Latviešu genofonds iznīkst, bet es neesmu gatava ziedot savu atlikušo dzīvi, lai būtu par vientuļo māti bērnam, kurš vēlāk, ļoti iespējams, paziņotu, ka katru nakti raud spilvenā, jo ļaunā lose mutere pameta labo un veiksmīgo fāteri. Kas ir vainīgs pie šādas situācijas? Kaut kas ar moderno kultūru, vīrieši uzvedas kā bēbji, visu laiku činkst, sauc sievietes par feministēm, bet paši visu brīvo laiku pavada lētās izpriecās, dzerot, lietojot, spēlējot azartspēles. Tikmēr sievietēm neatliek nekas cits kā strādāt, tīrīt un par visu rūpēties, tas ir, būt par ļaunajām kucēm feministēm. Tāda ir dzīve. Nezinu, vai kādreiz gribu biobērnu. Tad man būtu visu laiku tikai jāstrādā, kamēr kāds raudulīgs, vārgs tēviņš lietotu un teiktu, ka viņam sūdīgi, jo es šodien sliktā omā. Tā jau ir bijis daudzas reizes. Rukāju smagā darbā, atnāku mājās, tur pelmenis atpūšas pie datora, apkārt netīri trauki, iepakojumi, es viņam atnesu ēdienu, satīru māju un tad esmu slikta, jo nepievēršu uzmanību, jo ESMU PĀRGURUSI KĀ NODZĪTS ZIRGS. Tad es izslēdzos, beidzot jūtu mieru, tēviņš piepiš mūli un sāk demolēt māju, nākamajā dienā man nav enerģijas, un tā tas turpinās, līdz es no tā loha aizbēgu. Priekš kam attiecības, ja tāds ir parastais rezultāts? Vakar skatījos porno, bija forši.