pagātnes atbalss
Šodien mamma pie viņas dzimšanas dienas pusdienu galda restorānā "Pie Kristapa kunga" atstāstīja šādu mūsu aptuveni piecpadsmit gadu vecu sarunu (tolaik man bērnudārzā bija draugs Rolands, kurš gulēja virs manis. gultā otrajā stāvā).
Anete: "Mamm, mēs ar to Rolandu tā kā mazliet arī bučojamies."
Mamma: "Nūūū... Ja mazliet, tad jau nekas!"
Anete: "Un kas ir, ja vairāk???"
Mamma: "Nu, vairāk varēsi tad, kad būsi paaugusies un liela izaugusi."
Anete: "Bet Tu... Tu jau esi PAR VECU!"