We Own The Night (2007, Džeimss Grejs)

Kino vēl no tiem laikiem, kad režisors Grejs izmisīgi centās kļūt par otru Mārtinu Skorsēzi, taču aizvien izrādījās, ka viņš nav spējīgs uz plašiem žestiem. Acīmredzot, ir kaut kāds iekšējo bremžu un barjeru faktors, kas erotiku ar Evu Mendesu pieļauj, taču kaut kādus plašus žestus kritiskajos momentos nē - lūk, es pēkšņi konstatēju, ka "nakts valdniekos" nekādas taču kulminācijas pa īstam nebija, pat galvenā varoņa tēva nāve tiek pasniegta tādā diezgan melodramatiski intīmā atmosfērā, ka pat labs aktieris Hoakins Fēnikss nepārliecina. Izšķirošajos brīžos vispār sākas kaut kāds amatierkino, pat fināls dūmojošajā pļavā vairāk velk uz "Likteņa līdumniekiem", nevis kaut ko saprātīgu, kas būtu jārāda uz lielā ekrāna. Taču, ja iedotu šo ideju rokās tam pašam Skorsēzem vai Maiklam Mannam, man šķiet būtu dižs kino par to, kā cilvēks no kokaīna šņaucēja klubā negribēja kļūt par policistu, taču apstākļi piespieda. 

in 2009 martcore says
treškonteiners! / sēdies, divi / otrreiz nesaņemtos / apm. ņurd. - / afigkino