Gribu prom no šitās elles. Kāpēc? Kāpēc tik ļoti sāp, kad drāž? Nekādi nevaru atslābināties un gūt baudu?

Tūlīt vemšu. Visu ceļ uz augšu. Laikam neiztik bez mazās rozā ripiņas. Citādi šodienas plāns paliks nepildīts. Un skropstu tuša beigsies vienā setā.

Vēl aiz vien ausīs skan: "Es tevi drāzīšu, drāzīšu, drāzīšu.... Ha, ha, ha... Beidzot atkal esi man nagos. Kā es tevi drāzīšu, drāzīšu, drāzīšu..." Un tas velnišķīgais smaids. Un uguntiņa acīs. Jā - tu domā, ka atkal būs tev upuris.

Nē, bļin, es labāk nomiršu, bet neļaušu tev sevi drāzt.
NOMIRŠU, BET TU MANI NEDRĀZĪSI.